Āraišu draudzes mācītājs E. J. A. Kornēlijs 1804. gada 4. oktobrī Rīgas Kamervaldei rakstīja, ka baznīca un netālu celtā pils dibināta Zobenbrāļu ordeņa mestra Vinno laikā (1202 - 1209). Tomēr pirmās rakstītās ziņas par Āraišu baznīcu parādās tikai 1445. gada zemes pirkšanas un pārdošanas aktā. 1577. g. tā izpostīta, pēc tam atjaunota.  1672. gadā Āraišu novada muižnieki iesniedza lūgumu zviedru administrācijai atļaut atjaunot baznīcu un atdalīt draudzi no Cēsu lauku draudzes. Pašreizējais baznīcas veidols ir saglabājies no 1791. gada.  Interjera sastāvdaļas galvenokārt pārstāv 18.gs galdniecības darinājumus (soli, kancele). Atsevišķi iekārtas priekšmeti ir 19. gs. pirmās puses darinājumi. Baznīcā apskatāma V. Krīgera altārglezna un 1904. gadā Jēkabpils meistara Krēsliņa būvētās ērģeles.

   Turpat blakus no ārpuses apskatāma mācītājmuiža ar saimniecisko ēku kompleksu, kura ir saglabājusies no 18.gs. otrās puses un kura kopā ar baznīcu, zemnieku sētām un Āraišu ezeru veido unikālu arhitektoniski vēsturisku un ainavisku kompleksu. Muižas apkārtne ir lieliska vieta pastaigām, un tuvumā atrodas vēl vairāki ievērības cienīgi apskates objekti - visduslaiku apmetne "Geidānmuiža", Āraišu erheloģiskais muzejparks un Āraišu dzirnavas.

Foto: Cēsu Tūrisma informācijas centrs arhīvs