Cēsu Viduslaiku pils

Cēsu pilsētas pirmsākumi meklējami jau 800 gadus tālā pagātne. Tie saistīti ar Cēsu viduslaiku pili, ap kuru jau 13.gadsimtā izveidojās

Cēsu Jaunā pils

Cēsu pilsmuižas kungu dzīvojamā māja jeb Jaunā pils, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 18. gs. vidū, izmantojot viduslaiku pils

Maija parks

Maija parks veidots XIX gs., kad parku arhitektūrā modē nāca romantiskas pilsdrupas. Parks ir raksturīgs šī veida paraugs ar mākslīgu

Ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols”

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Jaunajā pilī pēc tās restaurācijas, apmeklētājiem atvērta jauna pastāvīgā vēstures un vēsturisko interjeru 

Cēsu Izstāžu nams

Cēsu pilsmuižas stallis un ratnīca savu tagadējo veidolu vēlā klasicisma – ampīra brīvformās ieguva pēc pārbūves 19. gs. 1. pusē.

Sv. Jāņa baznīca

Svētā Jāņa baznīca ir otrs (līdztekus viduslaiku pilij) ievērojamākais arhitektoniskais objekts Cēsīs un viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Cēsu Vecpilsēta

Vēstures avotos Cēsu vārds (Wenden) pirmo reizi minēts 1206. gadā, tomēr Cēsis kā pilsēta dokumentos minēta tikai 1323. gadā. Līdz

Vienības laukums

                                                                                                Vienības laukums ir jaunākais no pilsētas laukumiem, kas sava plašuma un daudzo pienākošo ielu dēļ  kļuvis par nozīmīgu pilsētas sastāvdaļu. Pirmo

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātais krājums

                                                               Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sniedz unikālu iespēju - klātienē apskatīt un iepazīties ar gadsimtiem seniem priekšmetiem, no

Rožu laukums

Rožu laukums, bijušais Tirgus laukums, kas atrodas Sv Jāņa baznīcas priekšpusē, kopš 13.gs. vidus zināms kā dzīvas tirgošanās vieta. Laukumā

Vecā alus darītava

   Kopš 1590. gada Cēsīs ir darīts latviešu nacionālais dzēriens alus. Šis gads tiek arī uzskatīts par "Cēsu alus" dibināšanas gadu.

Līvu laukums

                                                            Līvu laukums 13. gs. pirmajā pusē bija pirmais Cēsu pilsētas tirgus laukums. Šeit atradās baznīca, arī kapsēta un Rīgas

Raunas vārti

                                       

Cēsu Pulka Skolnieku rotas piemineklis

                                                            Atjaunotais Cēsu pulka Skolnieku rotas piemineklis atrodas laukumiņā starp Palasta ielu un Bērzaines ielu.        Piemineklis iezīmē ceļu, pa kuru

Cēsu Pils parks

Pils parks ir Cēsu krāšņākais parks un iecienītākā atpūtas vieta. Tā aizsākums meklējams 1812. gadā, kad Riekstu kalna un ordeņa

Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca

                                                               Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca atrodas Pils parka ziemeļaustrumu kraujā. Doma celt baznīcu latviešu draudzei radusies jau 14. gadsimtā,

Aušanas darbnīca "Vēverīšas"

  Tautas lietišķās mākslas priekšmeti, blūzes, jostas, lielie lakati, zeķes, cimdi, saktas, cepures, dzintara rotas, krelles, aproces, auskari, jubilejas monētas, linu

Cēsu keramikas darbnīca "Valdars"

                                                           SIA "Valdars" dibināta 1992. gadā. Keramikas darbnīca nodarbojas ar dārza un dekoratīvās keramikas ražošanu. Keramikas ražotne atrodas vienā no gleznainākajām Latvijas

Cīrulīšu dabas takas

   Cēsīs izveidotās Cīrulīšu dabas takas aicina apciemot Gauju un iepazīt tās vēsturi. Izveidotie un ar izsmeļošu informāciju marķētie pastaigu

Svētavots

                                                                                          Laipni aicinām ikvienu iepazīties ar pasakaino "Svētavota" dabas parku, kam cauri plūst avota ūdens, kuram piemīt neticama spēja padarīt

Āraišu arheoloģiskais muzejparks

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja struktūrvienība Āraišu arheoloģiskais muzejparks atrodas Amatas novadā Gaujas nacionālā parka kultūrvēsturiskā zonā. Tas aizņem 12,67 ha

Tēlnieku Jansonu dzimtas mājas „SIĻĶES"

Kopš viduslaikiem šī vieta ir bijusi svarīga Cēsu pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem, jo šeit Gaujas krastā gadsimtiem ilgi ir atradusies

Ieriķu dzirnavas

Pie Vidzemes šosejas Ieriķos starp Siguldu un Cēsīm, daba un cilvēki ir izveidojuši brīnišķīgu nesteidzīgas atpūtas vietu, kur smelties spēkus,

Jaun-Ieviņas

Ja esi iecerējis doties un uz laukiem atpūsties vai svinēt svētkus ar ģimeni, draugiem, darba biedriem, tad esi laipni gaidīts

Vienkoču parks

Vienkoču parks atrodas Līgatnes pagastā pie Līgatnes upes un tā platība ir 9.25 ha. Vienkoču parka pamatkoncepcija ir balstīta uz

Amatas taka

    Amatas taka aizvijas gar Amatas labo krastu no Vidzemes šosejas tilta pie Melturiem, gar Kārļiem un Zvārtes iezi līdz

Ērgļu klintis

    Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu.

Sarkanās klintis

    Sarkanās klintis atrodas Gaujas labā pamatkrasta masīvā apmēram 0.5 km no vecās Raiskuma jeb Lieplejas kroga ēkas uz augšu

Kalējala

    Gaiša, irdena smilšakmens ala Vaidavas (Strīķupes) labajā krastā Strīķu - Lenču ceļa malā pie lielceļa tilta. Seni nostāsti stāsta,

Kvēpenes pilskalns

    Kvēpenes pilskalns atrodas Gaujas labajā krastā, 6 km lejpus Cēsīm un 5 km uz dienvidiem no Raiskuma ezera. Blakus

Ķūķu klintis

    Ķūķu klintis ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā - 43m. Augšējo daļu - virs smilšakmeņiem - veido māla slāņi,

Lielā Ellīte

    Šo objektu grūti salīdzināt ar citiem Latvijas atsegumiem, jo tam ir neparasta forma. Lielo Ellīti (Liepas Ellīte, Velna ceplis)

Mazā Ellīte

    Gaišā smilšakmens ala atrodas gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām. Tā veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa. Tās

Raunas staburags

    Iezis ir unikāls pēcledus laikmeta dabas objekts - avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums un ir raksturīgākais šūnakmens veidojums Latvijā

Vējiņu pazemes ezeri

    Straupes pagastā, Braslas labajā krastā atrodas pazemes ezeri. Tie ir vienīgā tāda tipa smilšakmens ala Baltijā, tādēļ kļuvusi par

Zvārtes iezis

    Tas ir viens no vispopulārākajiem un ainaviskākajiem sārtajiem devona smilšakmens atsegumiem, kas atrodas Amatas upes krastā, mežu un pļavu

Āraišu vējdzirnavas

Vējdzirnavas celtas kā Drabešu muižas dzirnavas apmēram 19.gs. vidū. Dzirnavu rekonstrukcijas laikā ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. Būve

Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči"

    Eduarda Veidenbauma (1867-1892) memoriālais muzejs „Kalāči” atrodams braucot pa Cēsu – Smiltenes lielceļu, 16 kilometrus no Cēsīm, ceļa dienvidu

Raunas baznīca

    1210. gada 20. oktobrī Romas pāvests Innocencijs III apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa vienošanos par Livonijas zemju

Lodes (Apšu) luterāņu baznīca

    Baznīca celta 1780.gadā un tā pēc celtniecības paņēmieniem ļoti atgādina Vidzemes latviešu zemnieku mājas.    Lodes muiža, kuras teritorijā atrodas

Āraišu evanģēliski luteriskā baznīca

 Āraišu draudzes mācītājs E. J. A. Kornēlijs 1804. gada 4. oktobrī Rīgas Kamervaldei rakstīja, ka baznīca un netālu celtā pils

Ungurmuiža

    XVII gs. koka barokālās celtniecības paraugs. Vienīgā kungu māja Latvijā, kas saglabājusies no šī laika.    Līdz 18. gs. sākumā

Raunas pilsdrupas

    Pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma Raunas pils būvdarbi sākās 1262. gadā. Tā bijusi viena no galvenajām arhibīskapa rezidencēm. XVI

Līgatnes papīrfabrika

    1814. gada 13. novembrī Konrāds Justs Štrohs un Kārlis Kibers noslēdz līgumu par Paltmales muižas dzirnavu un apkārtējo zemju

Līgatnes dabas takas

    Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū, vairāk nekā kā 5 km garumā ierīkotas takas, kur var novērot Latvijas faunai

Līgatnes pārceltuve

    Līgatnes pārceltuve ir valsts tehnikas vēstures piemineklis, šajā vietā tā ierīkota pēc 2. pasaules kara, kad tika izpostīts tilts

Padomju slepenais bunkurs

     Padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu Pansionāts.    Rehabilitācijas centra „Līgatne” teritorijā 9m zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs 2000m2

Veselavas muiža

Muižas komplekss saglabājies gandrīz visā pilnībā. Divstāvu mūra kungu māja celta XIX gs. 40.gados. Tā atgādina U burtu un atrodas

Skangaļu muiža

1721. gadā Krievijas imperatore Katrīna II uzdāvināja Skangaļu muižu kādai baltvācu ģimenei. Kopš 1890. muižu kā vasaras mītni izmantoja Rīgas

Melānijas Vanagas memoriālais muzejs

Rakstnieces un kultūrvēsturnieces Melānijas Vanagas muzejs iekārtots vienā no Amatas pamatskolas telpām. Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar skolas vēsturi, M. Vanagas